* /images/titles/vesture.gif *

Fraternitas Moscoviensis (1902.g. - 1920.g.)

Korporācija savu darbību sāka ar 22 aktīvajiem un 51 filistru. Tika izstrādāti jauni statūti, kas paredzēja aktīvo prezidiju ar senioru priekšgalā, filistru konventu, kopēju filistru un aktīvo konventu, kandidātu (bez balsstiesībām) institūtu, kārtējās aktīvo sapulces un literāros vakarus. Par Fraternitas Moscoviensis nodibināšanu tika oficiāli paziņots Lettonia'i, Selonia'i un Talavijai.

Sabiedrības mērķi bija pulcēt Maskavas augstskolas latviešu audzēkņus, pabalstīt viņu izglītības centienus, sniegt materiālo palīdzību un veicināt sabiedrisko sadzīvi.

Tika svinēti trīs gada svētki: dibināšanas komeršs - 20.oktobrī; Maija komeršs - pavasarī, mācību gada beigās; Tatjanu komeršs - 13.janvārī, Maskavas universitātes goda dienā.

Korporācijas locekļi saucas frāteri.

Tādā kārtā Fraternitas Moscoviensis bija pilnībā pieņēmusi korporāciju dzīves noteikumus, bet vēl bez krāsām, kuru nēsāšana toreizējos Maskavas apstākļos nebija iespējama.

Pēc 1905.g. revolūcijas krāsu jautājums atkal tika pacelts un 1912.gadā tika pieņemtas tagadējās krāsas - zils, zaļš, zelts un izveidots korporācijas ģerbonis ar sv.Jura Uzvarētāja attēlu, cirķeli un burtiem "S.P.P" - "Scientia pro Patria". 1913.g. 26.martā pieņemtās krāsas oficiāli atzina arī valdība. Šo datumu atzīmējam kā krāsu atsegšanas dienu.

Krāsu pieņemšana izraisīja jaunu šķelšanos. Neliela grupa - 10 filistru un 4 aktīvie - atsakās atzīt lēmumu par krāsām un 1914.g. nodibina biedrību "Oriens", kuru valdība apstiprina 1918.gadā un 1920.gadā pārdēvējas par "Austrumu".

Kad 1915.g. uz Maskavu tika evakuēts Rīgas Politehniskais institūts, frāteri piedāvāja telpas savā konventa dzīvoklī Selonia'i un Tālavijai. Selonia piedāvājumu pieņēma.

Pēc komunistu apvērsuma 1917.g. korporācijas darbība Maskavā izbeidzās. Frāteri steidzās atgriezties Latvijā.

Pēc Latvijas brīvvalsts proklamēšanas 1918.g., sākoties brīvības cīņām, Latvijā esošie frāteri līdz ar citu korporāciju locekļiem iestājās Atsevišķajā Studentu rotā un Kalpaka bataljona sastāva un piedalās visās kaujās. Pavisam brīvības cīņās piedalījušies 45 frāteri, no viņiem 9 apbalvoti ar Lāčplēša kara ordeni.